Apskati Latvijas mājaslapu katalogu!
Autisms jeb AST (autiskā spektra traucējumi, angl. ASD) ir stāvoklis, kas liek smadzenēm darboties citādi. Tas ir stāvoklis, ar ko persona piedzimst. Termins "Aspergera sindroms" ir senāks nosaukums tam, kas tagad tiek uzskatīts par daļu no autisma spektra, noteiktās situācijās šo nosaukumu joprojām izvēlas lietot. Autisms nav ārstējams.
Pastāv zināms uzskats, ka spējas, kas raksturīgas autismam, dod šīm personām priekšrocības noteiktās situācijās. Tomēr, apzīmējot autismu kā "superspējas", tiek ignorētas smagākās šī stāvokļa nianses.
Autisms nav slimība. Tas ir atšķirīgs smadzeņu funkcionēšanas veids.
Lai gan sākotnēji zemas vai augsti funkcionējošas etiķetes vai apzīmējumi var šķist izdevīgi, pamatā tas ir viens no galvenajiem palīdzības saņemšanas veidiem. Piemēram, vājas (zemas) funkciju spējas cilvēki var saņemt daudz vairāk palīdzību un atbalstu, jo nepieciešamība pēc palīdzības ir ievērojami redzamāka. Tomēr augstas funkciju spējas cilvēku ciešanas var būt tieši tik pat apjomīgas, taču viņi vienkārši labāk spēj to apslēpt.
Tas, ka personai piemīt autisms, var nebūt ārēji pamanāms. Iespējams, šīs personas to slēpj, lai iederētos sabiedrībā. Atsevišķi cilvēki var iemācīties to paslēpt vai kontrolēt, līdz tas šķiet viņu patiesā personība.
Cilvēkiem ar autismu var būt jebkāds intelekta līmenis.
Autismam un vakcīnām nav nekā kopīga.
Autisms nav iemesls apkārtējo jokiem. Tā ir dzīves realitāte miljoniem cilvēku.
Kopš 2013. gada Aspergera sindroms tiek uzskatīts par daļu no autiskā spektra. Tomēr daži cilvēki joprojām izvēlas lietot terminu Aspergera sindroms.
Lai gan dažkārt tas tiek identificēts ar apzīmējumu "spektrs", personai nevar piemist "vairāk" vai "mazāk" autisma. Tieši pretēji, pastāv daudz simptomu, kas var parādīties lielākā vai mazākā mērā. Tas nozīmē, ka ir bezgalīgi veidi, kā cilvēkam var piemist autisms.
Cilvēkiem ar autismu smadzenes patērē vairāk enerģijas sejas izteiksmes apstrādei, nekā tas būtu parasti. Tas var padarīt acu kontaktu par nepatīkamu vai pat sāpīgu. Šo uzvedību novēro pat zīdaiņiem.
Tādas sociālās saskarsmes daļas kā ironija, joki un mīklas var nebūt intuitīvas tādā pašā līmenī kā cilvēkiem bez autisma. Tas liek smadzenēm izdomāt lietas manuālā veidā, un tas prasa daudz vairāk enerģijas.
Autiskiem cilvēkiem ir tendence interpretēt lietas tieši tā, kā tās pateiktas, nevis atbilstoši tam, kas tiek domāts. Uz jautājumu "vai vari atvērt logu?" tiek atbildēts ar "jā, varu", nevis ar loga atvēršanu. Persona atbild, ka var atvērt logu, neapjaušot, ka tiek izteikts lūgums atvērt logu.
Cilvēkiem ar autismu bieži ir vieglāk koncentrēties uz detaļām, nevis uz plašāko ainu. Tam var būt priekšrocības, iedziļinoties konkrētā tēmā, taču tas nav noderīgi, ja nepieciešams ātri, visaptveroši novērtēt situāciju.
Dažiem cilvēkiem ar autismu var būt runas traucējumi, vai tie var vispār to neveidot. Tas nozīmē, ka viņi nerunā, bet tas nenozīmē, ka viņi nedomā vai nejūt tik pat daudz, cik citi cilvēki. Atsevišķi cilvēki ar autismu var verbāli izteikties tikai noteiktās situācijās vai apstākļos, bet, piemēram, paaugstināta stresa laikā zaudēt runas spēju.
Iespējama maņu pārslogošana un pārmākšana. Sarunas laikā cilvēkiem ar autismu var būt grūtības neņemt vērā fona troksni un koncentrēties uz personu/grupu, ar kuru viņi runā. Arī tādu lietu kā spilgta gaisma, pieskāriens un smarža, sajušana var būt saasināta vai hiperintensīva.
Iepriekš minēto simptomu dēļ cilvēkiem ar autismu sociālās situācijās var nākties patērēt ievērojami vairāk enerģijas, nekā citiem.
Daži cilvēki ar autismu noprot, ka viņu uzvedība netiek uztverta kā "normāla". Ja tas notiek, viņi var sākt pastiprināti pētīt, kā ir "izturēties normāli". Īstenojot to sekmīgi, iespējams padarīt autismu par nepamanāmu apkārtējiem. Šī pastāvīgā tēlošana var būt iztukšojoša, liekot tiem sajusties iztukšotiem sociālu situāciju rezultātā.