Apskati Latvijas mājaslapu katalogu!
Trauksmes sindroms jeb traucējumi ir psihisku traucējumu grupa, kurā persona izjūt milzīgu trauksmi un bailes – līdz pat nespējai pilnvērtīgi funkcionēt. Tālāk ir uzskaitīti vairāki trauksmes sindroma (traucējumu) veidi.
Nemiers vai trauksmes sajūta ir emocijas, kuras piedzīvo liels cilvēku skaits. Tomēr trauksmes sindroms (traucējumi) liek personai izjust tādu trauksmi, kas pārsniedz normālu nemiera līmeni. Neraugoties uz to, personas, kam diagnosticēts trauksmes sindroms (traucējums), var arī norādīt, ka viņām "ir trauksme" vienkārši ērtības labad.
Persona sar trauksmes sindromu (traucējumiem) parasti piedzīvo trauksmi daudz lielākā līmenī, salīdzinot ar neirotipisku cilvēku tādā pašā situācijā.
Personas ar trauksmes sindromu (traucējumiem) var justies nemierīgi pat bez īpaša iemesla situācijā, kad vispār nav stresa faktoru.
Trauksmes sindroms (traucējumi) neizzūd paši no sevis bez profesionālas ārstēšanas un, tieši otrādi, var pasliktināties.
Ne vienmēr ir skaidri redzams, ka personai ir trauksmes sindroms (traucējumi), jo tai var būt stresa epizodes privāti, vai viņi ir iemācījušies veidus, kā pārvaldīt trauksmes līmeni, vai arī viņi ir tikuši galā, labi slēpjot savas emocijas.
Atkarībā no konkrētās personas, prettrauksmes medikamenti, efektīvas pārvarēšanas stratēģijas vai psihoterapeitiskās metodes, piemēram, kognitīvās uzvedības terapija (KBT), var palīdzēt viņiem efektīvi pārvaldīt trauksmi. To var papildināt ar veselīgu uzturu un regulārām fiziskām aktivitātēm, lai vēl vairāk samazinātu trauksmes līmeni.
Ikviens var tikt diagnosticēts ar trauksmes sindromu (traucējumiem) neatkarīgi no vecuma.
Personas ar VTS/GAD piedzīvo ilgstošu trauksmi, kas nav vērsta uz kādu konkrētu situāciju vai lietu.
Personas ar specifisku fobiju piedzīvo spēcīgas bailes un satraukumu par konkrētu stimulu vai situāciju, bieži vien paredzot šausminošas šādas saskarsmes sekas. Atšķirībā no racionālām baiļu reakcijām, fobiju izraisītās bailes ir daudz lielākas, salīdzinot ar faktiskajām iespējamām briesmām.
Personas ar STS/SAD izjūt spēcīgas bailes un izvairās no sociālās mijiedarbošanās, tostarp no negatīvas sabiedrības īstenotas izpētes, publiskas uzstāšanās vai pazemošanas.
Persona ar ATS/SepAD izjūt pārmērīgu vai neatbilstošu satraukuma līmeni par atdalīšanu no kādas personas vai vietas.
Persona ar agorafobiju izjūt īpašu satraukumu par atrašanos tādā vietā vai situācijā, kur izkļūt ir grūti vai neērti, vai kur palīdzība var nebūt pieejama.
Persona ar panikas traucējumiem piedzīvo panikas lēkmes, t.i., īslaicīgas intensīvas terora un baiļu epizodes, ko pavada fiziski simptomi. Šīm panikas lēkmēm var būt vai arī nebūt acīmredzami to izraisītāji.
Persona ar selektīvu mēmumu zaudē spēju runāt konkrētās situācijās vai ar konkrētiem cilvēkiem, klusējot, pat gadījumā, ja pastāv negatīvas sekas, piemēram, kauns vai nosodījums.
Tā kā personas ar trauksmi ir paaugstināta stresa stāvoklī, cilvēka sirdsdarbība palielinās. Tas var radīt vēl lielāku stresu un pasliktināt citu simptomu izpausmes.
Tā kā cilvēki ar trauksmi ir pakļauti stresam, kā arī tāpēc, ka viņu sirdsdarbība var būt augstāka, viņi var sākt pastiprināti svīst. Neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas, neatkarīgi no temperatūras vai citas ārējas ietekmes, viņi var sākt pastiprināti svīst.
To ietekmē arī paaugstināts pulss, bet ne tikai tas. Cilvēki ar trauksmes sindromu var sākt trīcēt. Personas var piedzīvot trīcošu balsi, trīcošas rokas vai citas ķermeņa daļas.
Tā kā personai ar trauksmes sindromu (traucējumiem) ir pastāvīgs un liels stress, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar vienu lielu lietu vai vairākām mazākām lietām, viņas nevar koncentrēties uz to, kas izraisa viņu trauksmi. Tas apgrūtina koncentrēšanos uz svarīgām ikdienas lietām, kas var izraisīt vēl jo lielāku trauksmi.
Trauksme var izraisīt apetītes zudumu vai ēdiena atgrūšanu. Lai šo stāvokli nošķirtu no anoreksijas, jāņem vērā, ka to lielā mērā izraisa baiļu sajūtas, kuras, savukārt, aktivizē personas pārdzīvotais nemiers.
Personai, kurai ir trauksmes sindroms, var sākties ātra vai ārkārtīgi dziļa elpošana. To var izraisīt trauksme vai panika, bet tas, visticamāk, notiks ar jebkuru cilvēku, kuram ir trauksmes sindroms.
Trauksme var faktiski negatīvi ietekmēt zarnas, izraisot gremošanas traucējumus vai skābes refluksu. Hiperventilācija trauksmes dēļ var izraisīt arī pastiprinātu gaisa norīšanu, izraisot vēdera uzpūšanos.
Persona, kas cieš no milzīgas trauksmes, var netīšām vai neapzināti saspiest dūres, pēdas, žokļus vai jebkurus muskuļus ilgāk nekā parasti, izraisot spriedzi un sāpes.
Persona ar trauksmes sindromu (traucējumiem) var izjust milzīgas bailes vai paniku pat tad, ja nav nekā tāda, kas patiešām varētu apdraudēt dzīvību.
Personai ar trauksmes sindromu (traucējumiem) var rasties miega trūkums, jo viņu trauksme var radīt problēmas, mēģinot aizmigt vai iemigt.
Nepietiekami apspriests trauksmes sindroma simptoms ir pašnāvnieciskas domas. Smagas trauksmes gadījumā simptomi var sasniegt lūzuma punktu, kurā rodas domas par pašnāvību vai pašnāvības plānošana. To var izraisīt arī blakuspastāvoša saslimšana ar depresiju.